Nevarētu teikt, ka bieži, bet tomēr ik pa laikam saskaros ar jautājumu – par ko man tas, kāpēc tas notiek tieši ar mani, es nesaprotu par ko man tādi pārbaudījumi, kāpēc ar to cilvēku tā un par ko viņam tas un tamlīdzīgi. Pēc pēdējā dzirdētā līdzīgā jautājuma, domāju, ka jāuzraksta savas domas par šīm lietām. […]

Arvien biežāk pieķeru sevi pie domas, ka “kopš man ir bērns…”, “kopš man ir Leo…”, “kopš esmu mamma…”… Skaidrs, ka man ir ļoti izteikti “dzīve pirms bērna dzimšanas” un “dzīve pēc bērna dzimšanas”. Vispār jau laikam tā ir visām mammām, bet par to neaizdomājamies, kamēr pašām tā nav. Pēdējā laikā šo salīdzināšanu savā galvā jūtu […]

Tas sākās laikā, kad Leo vēl bija manā puncī. Es varēju raudāt par visu. Raudāt ne sliktā  nozīmē, es neskumu, es nebēdājos, man viss bija labi. Es raudāju, jo mani aizkustināja viss 😀 Nu labi, tik traki nebija. Bet tas tiešām sākās grūtniecības laikā. Tad domāju – Leo piedzims, hormoni nomierināsies un mana asaru liešana […]

Es nedomāju, ka nākamais ieraksts taps tik ātri, bet nu tā niez nagi paklabināt pa klaviatūru 😀 Mani bloga atvēršanas svētki izvērtās necerēti labi. Kārtējo reizi apstiprinājās, ka neko nevajag gaidīt, ne uz ko nevajag cerēt un tu nekad nevilsies. Edgaram jau teicu, ka max ko savā prātā pieļāvu, bija kādi 20 apmeklētāji, bet jūs […]

Sēžu pie sava galda un dzeru kafiju. Bērnam ir iedota brīvdiena no dārziņa, viņš skatās multenes. Edgars savā darbistabā strādā. Un tieši šajā brīdī man radās sajūta, ka esmu gatava iesākt sava bloga ievadu. Kaut kā nepatīk man vārds “blogs”, iespējams, ka kādā brīdī to nomainīšu pret ko sev tuvāku. Kāpēc lēmums par labu blogam?! […]